2025. gadā Latvijas drošības nozari būtiski ietekmēs gan tehnoloģiskās attīstības procesi, gan normatīvo regulējumu prasības. Mākslīgais intelekts vēl joprojām nesasniegs līmeni, kurā tas varētu būtiski uzlabot fizisko drošību, savukārt kiberdrošības prasības kļūs stingrākas, prasot uzņēmumu pielāgošanos NIS2 direktīvai. Vienlaikus turpināsies fiziskās apsardzes tirgus samazināšanās, jo pieaugošās darbaspēka izmaksas mudinās uzņēmumus izvēlēties automatizētus drošības risinājumus.
Mākslīgais intelekts fiziskajā drošībā neienāks
Šodien pieejamie mākslīgā intelekta (MI) risinājumi paredz informācijas analīzi, izmantojot teksta vai grafiskos avotus. Fiziskās drošības jomā tekstuālus avotus rada piekļuves kontroles, apsardzes signalizācijas un dažkārt arī drošības vadības sistēmas, savukārt grafiskos avotus – videonovērošanas sistēmas. Nedz vienā, nedz otrā gadījumā MI risinājumu, piemēram, Microsoft Copilot vai Google Gemini, izmantošana drošības vajadzībām neattaisno ieguldītās izmaksas, jo to piedāvātās iespējas pagaidām ir ļoti ierobežotas.
Patlaban tā dēvētais “mākslīgais intelekts” videonovērošanā galvenokārt aprobežojas ar datorredzes un objektu atpazīšanas modeļiem, kas spēj veikt cilvēku, dzīvnieku un auto atpazīšanu. Taču šie rīki informācijas analīzes jomā aizvien nepārspēj viedtālruni, ar kura palīdzību iespējams veikt foto attēlu uzņemšanu un izmantot Google lens rīku attēlu atpazīšanai.
Turpināsies drošības procesu optimizācija
Organizāciju drošības jomā šogad aizvien aktuāla būs drošības funkciju centralizācija, apvienojot fiziskās, tehniskās, ugunsdrošības, darba aizsardzības, kiberdrošības un citas drošības jomas vienā vadības struktūrā. Pieaugošo darbaspēka izmaksu dēļ turpināsies arī drošības personāla optimizācija, ieviešot tehnoloģiskos risinājumus un automatizētas pārvaldības sistēmas, kur tas iespējams.
Daudzos gadījumos nelielu saimniecisku darbību veikšanai vai teritorijas uzraudzīšanai vairs nav ekonomiska pamata uzturēt fizisko drošības personālu, jo šobrīd pieejamie tehnoloģiskie risinājumi, piemēram, attālināta videonovērošana, spēj aizstāt cilvēkresursus ar zemākām izmaksām.
Kiberdrošības direktīva prasīs uzņēmumu pielāgošanos
2025. gadā pieaugs pieprasījums pēc kiberdrošības personāla, jo no 1. oktobra katrai publiskā un privātā sektora organizācijai, uz kuru attiecas NIS2 direktīva, ir jānodrošina kiberdrošības pārvaldnieks. Nozares ekspertu aplēses liecina, ka Latvijā šāds speciālists varētu būt nepieciešams aptuveni 1800 uzņēmumiem. Tas nozīmē, ka tiem būs jāveic vai nu esošā IT personāla sertificēšana kiberdrošības jautājumos, vai ārpakalpojumu piesaiste.
Gaidāmi būtiski uzlabojumi apsardzes nozarē, īpaši kritiskajā infrastruktūrā
2025. gadā apsardzes nozarē sagaidāmi divi būtiski jaunumi, kas ietekmēs to darbību un drošību. Pirmais no tiem saistīts ar jau pieminēto NIS2 direktīvu un tās noteiktajām kiberdrošības prasībām. Nacionālās kiberdrošības likums paredz, ka arī vidēja vai liela apjoma apsardzes pakalpojumu sniedzēji tiks iekļauti svarīgo pakalpojumu sniedzēju kategorijā, nosakot tiem atbildību un pienākumus kiberdrošības jomā un tostarp paredzot soda naudas piešķiršanu par to neievērošanu.
Otrs jaunums ir Aizsardzības un Iekšlietu ministrijas ierosinājums apsardzes pakalpojumu sniedzējiem brīvprātīgi pieteikties D kategorijas kritiskās infrastruktūras kopumam. Tādējādi tiktu uzlabota apsardzes komersantu gatavība dažādām krīzes situācijām, jo D kategorijas kritiskajai infrastruktūrai ir nepieciešams darbības nepārtrauktības plāns. Nesenā abu ministriju organizētā tikšanās ar apsardzes komersantiem un asociācijām par šo jautājumu apliecina, ka D kategorijas iegūšana būs priekšrocība tiem komersantiem, kuri sniegs savus pakalpojumus A, B un C kategorijas kritiskajai infrastruktūrai, kurai krīzes gadījumā būs nepieciešami apsardzes pakalpojumu sniedzēji ar D kategorijas statusu. Papildus ieguvums ir arī D kategorijas kritiskā personāla nepakļaušana mobilizācijai.
Tiek prognozēts, ka šie abi notikumi šogad veicinās apsardzes nozares drošības uzlabošanos un kritiskās infrastruktūras objektos būs lielāka pārliecība par darbības nepārtrauktību drošības jomā.
Izlūkošanas riski – aizvien klātesoši
Saskaņā ar nesen publicēto Valsts drošības dienesta (VDD) 2024. gada pārskatu un ZEVS drošības ekspertu aplēsēm Krievijas un Baltkrievijas dienestu radītie sabotāžas un izlūkošanas draudi pret Latviju 2025. gadā nemazināsies. Šo potenciālo uzbrukumu mērķi būs kritiskā infrastruktūra, Latvijas kultūras objekti un valstij nozīmīgas komercsabiedrības.
Savukārt masu pulcēšanās vietas, kā arī reliģiskās un politiskās organizācijas saskarsies ar pieaugošiem riskiem, kas saistīti ar politisko ekstrēmismu un teroristisku radikalizāciju. Šīm organizācijām jāpārskata drošības riski, to izvērtējumā neaprobežojoties tikai ar fizisko vai kiberapdraudējumu analīzi. Uzmanība jāpievērš arī riskiem, kas saistīti ar sadarbības partneriem, darbiniekiem un uzņēmuma vērtībām, vienlaikus identificējot visus iespējamos iemeslus, kādēļ kāda no iepriekš minētajām naidīgajām grupām būtu ieinteresēta vērsties pret uzņēmumu.
