Maija sākumā Maskavā, Šeremetjevas lidostā, avārijas nosēšanos veica aizdegusies Krievijas lidsabiedrības “Aeroflot” lidmašīna. Izglābās 37 cilvēki, bet 41 gāja bojā.Evakuāciju uz zemes sarežģīja pasažieri, kas panikā centās no bagāžas nodalījuma paņemt savas somas. Tas aizkavēja astes daļā esošo cilvēku evakuāciju un bija viņu galvenais nāves cēlonis. Situācija kārtējo reizi apliecināja, ka zināšanām par to, kā rīkoties ārkārtas situācijās, var būt dzīvības cena. Drošības uzņēmuma “ZEVS Security Consulting” prezidents, Biznesa augstskolas Turība studiju programmas “Organizācijas drošība” absolvents Kārlis Apalups uzsver, ka ārkārtas situācijās būtiskākais ir saglabāt mieru un rīkoties pārdomāti, sekojot norādēm. Dažkārt mantiskās vērtības vērtējam augstāk par savu un līdzcilvēku dzīvību, un tieši vieglprātība ir viens no faktoriem, kas ārkārtas situācijā aizkavē savlaicīgu evakuēšanos.
Pirmais un būtiskākais noteikums jebkurā ārkārtas situācijā – saglabāt mieru! Paļaujoties uz instinktiem, izslēdzot loģisko domāšanu, rodas nepareizas, neapzinātas idejas un evakuācijas process tiek krietni sarežģīts. Nedomājiet, ka vislabāk zināsiet ātrāko un drošāko ceļu uz izeju. Šādos gadījumos aicinu meklēt ēkā vai objektā norādītās evakuācijas izejas, sekojot trauksmes signāliem vai paziņojumiem. Visās publiskajās ēkās, lielveikalos un nozīmīgos cilvēku pulcēšanās objektos par drošību un evakuēšanos ir padomāts, plānu izstrādājuši nozares profesionāļi. Ārkārtas situācijās jāuzticas viņu sagatavotajām instrukcijām. Informācijas trūkums, cilvēku pārdrošība, dažkārt pat vieglprātība ārkārtas situācijās rada papildus apdraudējumu. Kā piemēru varētu minēt lielveikala “Maxima” traģēdiju – uz trauksmes signāliem nereaģēja nedz apmeklētāji, nedz veikala darbinieki.. Ja atskan trauksme – jāevakuējas! Ja izrādīsies, ka trauksme nostrādājusi nepamatoti, būsiet zaudējis pusstundu no savas dienas, taču, ja tai būs iemesls – būsiet glābis sev dzīvību.
Biežāk pieļautā kļūda ir krišana panikā. Cilvēks vairs nespēj rast racionālus situācijas risinājumam. Ja vairākums krīt panikā, rodas haoss, aizsākot nepareizu darbību ķēdi. Īpaši bīstama ir panikas rašanās masu pasākumos, kad milzīgs skaits cilvēku veic nekoordinētas darbības, pakļaujot riskam sevi un apkārtējos. Ikvienā ārkārtas situācijā galvenajam mērķim jābūt drošai izkļūšanai no ēkas, objekta vai teritorijas. Nekādā gadījumā nevajag censties paspēt paņemt personīgās mantas – koferus, telefonus, datorus u.c. Sava un citu dzīvība ir pats nozīmīgākais! Tas jāatceras ikvienā situācijā. Nevienas dārgas kurpes koferī vai jauns dators nedrīkst tikt izvirzīts kā prioritāte, paļaujoties uz veiksmi vai domājot – ar mani tāpat nekas nenotiks. Mantiskās vērtības ir atjaunojamas, bet cilvēka dzīvība nē! Traģiskākais iznākums ārkārtas situācijās, protams, ir cilvēka nāve, taču mēdz būt arī nopietnas fiziskas un garīgas traumas.
Mums paveicies, jo dzīvojam valstī, kur nav novērojamas lielas dabas katastrofas, taču visbūtiskākās nepilnības saskatāmas ugunsgrēku izcelšanās gadījumos. Joprojām nezinām pareizos rīcības soļus, vieglprātīgi attiecamies pret uguni, neprasmīgi evakuējoties tiek zaudētas cilvēku dzīvības. Katra dzīvība ir no svara! Vēlreiz jāuzsver pārbaužu un apmācību nepieciešamību, nedrīkstam paļauties tikai uz iedzīvotāju goda prātu, cerot, ka informāciju viņi atradīs paši. Diemžēl, sākam domāt brīdī, kad ir par vēlu. Šī tendence ir jāizskauž. Reakcijai uz negadījumiem jābūt, bet prevencijai ir svarīgāka loma! Par apmācībām runājot, aicinātu ikkatru apmeklēt, piemēram, pirmās palīdzības kursus, domājot ne tikai par sevi, bet arī par līdzcilvēkiem, lai nepieciešamības gadījumā spētu sniegt pirmo palīdzību nelaimē nonākušajiem. Tāpat arī ZEVS orientējas uz apmācībām un saviem klientiem piedāvājam tās kā pakalpojumu. Mums visiem jāņem vērā ieteikumi, kurus sniedz nozares profesionāļi un autoritātes. Būtiski ik uz soļa apzināties reālo situāciju un saprast, kā rīkoties briesmu gadījumā. Varbūt skan muļķīgi, bet, ieejot veikalā, pacelsim galvu un apskatīsim avārijas izeju virzienus. Nav jābaidās, bet jābūt uzmanīgiem.
Atbildīgās institūcijas regulāri un pareizi strādā ar sabiedrību, informējot mūs par drošības jautājumiem un aktualitātēm. Kā uztveram sniegto vēstījumu, atkarīgs no mums pašiem. Kā sabiedrība, ļoti rūpīgi attiecamies pret dabu, finansēm, kultūru – ar tādu pašu aizrautību aicinātu cilvēkus domāt arī par drošības jautājumiem. Pamatzināšanas par rīcību ārkārtas situācijās jāiegūst jau skolas solā, vēlāk to atgādinot augstskolās un darbavietās. Sabiedrība jāuztur tonusā. Ar to vien, ka uzrakstīti noteikumi un plāns, nepietiek. Cilvēki ir jāapmāca praktiski, imitējot situācijas un rīkojot mācības. Tas veidos pavisam citu izpratni un reakciju reālu notikumu laikā. Latvijas iedzīvotājiem šīs prasmes vēl nav attīstītas pietiekamā līmenī, mums ir kur augt. Tāpēc aktuāla ir informācijas nodošana arī izglītības iestādēs un darbavietās.
