Augstāka veiktspēja, ilgmūžība un potenciālo risku novēršana ir tikai daži no iemesliem, kāpēc jāveic regulāra un rūpīga drošības sistēmu apkalpošana. Taču – kā to veikt pareizi? Un cik bieži? ZEVS ugunsdrošības speciālists Matīss Zemgalis un kiberfiziskās drošības speciālists Kārlis Apalups sniedz atbildes uz šiem jautājumiem.
Ugunsaizsardzības sistēmas apkalpošanas nepieciešamību nosaka Ministru kabineta noteikumi Nr.238 “Ugunsdrošības noteikumi”. Ugunsaizsardzības sistēmai jānodrošina tehniskā apkope un remonts atbilstoši ugunsaizsardzības sistēmas būvniecību un ekspluatāciju regulējošajiem normatīvajiem aktiem, kā arī Latvijas valsts standartu un ugunsaizsardzības sistēmas elementu ražotāju prasībām.
Ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas elementu darbspēju un ugunsaizsardzības sistēmas darbspēju kopumā jāpārbauda vienu reizi gadā. Ir pieļaujams apkopes darbus sadalīt ceturkšņos, pārbaudot vismaz 25% no automātiskās ugunsaizsardzības sistēmas elementu kopskaita. Jāņem vērā arī objekta ekspluatācijas īpatnības, piemēram, putekļainā vidē sistēmas elementi jāpārbauda biežāk.
Apkopi veic sertificēts apkopes veicējs, kas pārzina attiecīgās ugunsaizsardzības sistēmas darbību. Apkopes laikā veic manuālās tālvadības iedarbināšanas ierīces darbspēju pārbaudi, to nospiežot vai ievietojot testēšanas atslēdziņu. Jāpārbauda, vai ugunsgrēka atklāšanas elementi ir atbilstoši marķēti, vai tie nav bojāti, aizkrāsoti vai citādi negatīvi ietekmēti. Tāpat jāapseko katrs detektors, pārliecinoties, vai ap to ir 0,5 m brīva vieta bez šķēršļiem, kas var ietekmēt tās darbaspēju.
Jāpārbauda arī detektora funkcionalitāte atbilstoši detektora tipam (siltuma, dūmu, liesmu un citu tipu detektors). Tā, piemēram, dūmu detektoru pārbaudi veic, iepūšot speciālu aerosolu un vērojot, vai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas kontroles panelis saņem ugunsgrēka trauksmi. Svarīgi testēt visus stāvokļus (trauksme, bojājumu brīdinājums, atslēgšana un testēšana), tostarp pārliecināties par saņemto signālu uz ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas kontroles paneli.
Visbeidzot – jāpārliecinās, vai ugunsgrēka atklāšanas un trauksmes signalizācijas sistēmas kontroles panelī darbojas visas indikācijas lampiņas, tostarp ugunsgrēka atklāšanas elementiem. Par visām ugunsaizsardzības sistēmas apkopes darbiem jāveic ieraksts ugunsaizsardzības sistēmas iedarbināšanās gadījumu un bojājumu žurnālā atbilstoši MK noteikumiem.
Elektroniskie piekļuves kontroles sistēmas elementi, proti, centrālais panelis, paplašinātāju moduļi un nolasītāji, prasa minimālu apkopi. Taču, ja tie atrodas putekļainās vietās un vietās, kas pakļautas vibrācijām, jāveic regulāra sistēmas apkope, nodrošinot skrūvju pievilkšanu un iekšējā korpusa tīrīšanu no putekļiem.
Arī mehāniskie piekļuves kontroles elementi, kas sevī ietver atslēgšanas mehānismus (slēdzenes, atslēgas) un sprūdus, tiek nolietoti, tāpēc nedrīkst aizmirst par skrūvju pievilkšanu un ieeļļošanu. Tas, cik bieži nepieciešama šāda apkope, atkarīgs no konkrētā elementa izmantošanas biežuma – jo biežāk mehānismi tiek lietoti, jo biežāka apkope nepieciešama. Parasti piekļuves kontroles mehāniskie elementi tiek apkalpoti 1-2 reizes gadā neintensīvas lietošanas gadījumā. Savukārt intensīvas lietošanas gadījumā apkope var būt nepieciešama arī 1-2 reizes ceturksnī.
Jāņem vērā, ka piekļuves kontroles sistēmas svarīgākais apkopes punkts ir tieši durvju mehānisms. Ja pēc IP (ingress protection) klasifikācijas netiek nodrošināta sistēmas korpusu aizsardzība pret mitrumu un putekļiem, apkopei un uzraudzībai jāpievērš papildu uzmanība. Iekštelpu piekļuves kontroles sistēmām, kuras nav pakļautas ļoti putekļainai videi un biežām vibrācijām, apkope jāveic vidēji reizi gadā.
Līdzīgi kā piekļuves kontroles sistēmas gadījumā, arī apsardzes signalizācijas apkopē jāveic sistēmas attīrīšana no putekļiem un skrūvju pievilkšana.
Taču ir arī atšķirības – PIR (pasīvie infrasarkano staru) un MW (mikroviļņu) detektoriem, kas paredzēti iekštelpu uzraudzībai, apkope principā nav nepieciešama, to var veikt vien reizi gadā vai divos. Savukārt perimetra elektrooptiskajiem detektoriem apkope nepieciešama atkarībā no vides, kurā tie atrodas. Piemēram, putekļainā vidē apkope jāveic vismaz reizi nedēļā, savukārt iekštelpās – reizi pusgadā. Jāņem vērā, ka šo detektoru veidu ietekmē jebkura apkārtējā vide, tostarp tieši saules stari, lietus, salna, migla un rasa. Tāpēc jāparedz, ka būs nepieciešama biežāka apkope, jo šo apstākļu ietekmē tiek bļokētas detektoru diodes un rodas viltus trauksmes nostrādes. Laikapstākļu ietekmē apkopi var veikt arī bez speciālistu iesaistes, izmantojot auduma drānu, lai noslaucītu detektora virsmu.
Kas attiecas uz apkopju biežumu, iekštelpu sistēmām, kuras pakļautas ļoti putekļainai videi un vibrācijām, apkope jāveic vismaz reizi nedēļā. Ja tās nav pakļautas šādai videi – aptuveni reizi gadā.
Arī videonovērošanas kameru apkalpošanā jāveic sistēmas attīrīšana no putekļiem un skrūvju pievilkšana.
Taču ārtelpu videonovērošanas kameru apkalpošanas gadījumā jāņem vērā arī citi veiktspēju ietekmējošie faktori, piemēram, insekti, it sevišķi zirnekļi, kas mēdz kameru lēcas priekšā vērpt tīklus. Lai ar to cīnītos, var izmantot pretinsektu līdzekļus, kā arī abpusējo līmlenti, to uzlīmējot ap kameras korpusu vai uz paaugstinājuma, kur atrodas kamera. Jāatzīmē, ka šodien videonovērošanas kamerām ir iespējama arī attālināta lēcas tīrītāja uzstādīšana, tostarp ar ūdens padevi.
Plānojot apkalpošanu visos iepriekš minētajos gadījumos, jāņem vērā, ka modernās drošības sistēmas ir pieslēgtas tīkla iekārtām. Dažkārt nestrādājoša videonovērošanas kamera ir nevis kameras, bet gan tīkla iekārtas vaina. Tādēļ arī tīkla iekārtām nepieciešama regulāra uzraudzība un apkope.
