Nereti sabiedrībā valda uzskats, ka “drošības tēriņiem nav jēgas” un šis uzskats veidojas no tā, ka drošības darbs bieži vien ir nepamanāms. Ja objektā nav noziedzības vai noziegumi ir reti un nebūtiski, tad rodas priekšstats, ka tēriņi drošībai nav nemaz nepieciešami, jo viss taču ir drošs un nav risku, bet patiesībā – drošības sajūta ir veiksmīga tehnisko, proceduālo un cilvēkresursu rezultāts. Šajā rakstā centīsimies analizēt šo kopsakarību starp drošiem objektiem un noziedzības zemo līmeni.
Šī raksta kontekstā par “objektu” dēvēsim jebkuras juridiskas personas ēkas un teritorijas, kuras var tieši nodalīt no apkārtējās vides.
Lai raudzītos uz ieguldījumu pamatojumu, vispirms ir jāapskata riski – noziedzība.
Uz 10 000 iedzīvotājiem – 2014 gadā bija 242 noziedzīgi nodarījumi(NN), 2015. gadā 238, 2016. – 231, bet 2017. gadāvairs tikai 226.
Par 2018. gadu statistika vēl nav pieejama. (Avots csb.gov.lv)
Uz kopējā fona – noziedzības skaits krītas katru gadu, kas ir labas ziņas visai sabiedrībai, taču citādāka aina paveras galvaspilsētā, kurā ir ~308 NN uz 10 000 iedzīvotājiem. Vienīgā pilsēta, kurā ir vēl lielāks NN līmenis ir Jēkabpils(332), bet šoreiz aplūkosim tuvāk tieši Rīgu.
Kā redzams, par pēdējiem gadiem, kad pieejama statistika, aina ir nemainīga, taču par 80 NN vairāk kā valstī vidēji.
Tas, protams, ir skaidrojams ar to, ka noziedznieki siro tur, kur ir ko ņemt un kopumā jau kopš industriālās revolūcijas notiek urbanizācija, tādēļ arī cilvēkresurss koncentrējās ap lielpilsētām.
2017. gadā pavisam bija 44 250 reģistrētu noziedzīgu nodarījumu.
Būtiski saprast arī kas tos veido – 20 354 (44,9%) īpašuma zādzības, 604 (1,36%) laupīšanas, 188 (0,4%) huligānisma gadījumi.
Taču, papildus šiem ir jāpieskaita 134 474 (atņemot CSN pārkāpumus) administratīvie pārkāpumi, kuri kaut gan ne vienmēr tieši ir pret objektu vērsti, kopumā arī nosaka kopējo kriminogēno situāciju un atsevišķās situācijās rada riskus arī objektam.
Pirms aplūkojam objektu drošību un saistam to ar noziedzību, jāpiebilst, ka SKDS 2017. gada veiktajā pētijumā tika konstatēts, ka ne mazāk kā 2/3 noziedzīgo nodarījumu upuri vēršas policijā pēc palīdzības, taču 1/3 nevēršas. Sīkāk par iemesliem un ar visu pētījumu var iepazīties šeit(http://petijumi.mk.gov.lv/sites/default/files/title_file/SKDS_2017_Latenta_noziedziba_un_atkartota_viktimizacija.pdf).
Pētījumā secināts, ka 6,5% – 77,1% dažādu NN gadījumā upuris pie policijas nav vērsies.
Šī bēdīgā statistika par neuzticību policijai un nevēlēšanos sniegt informāciju tiesībsargājošajām struktūrām mums liek zemāk esošo informāciju uztvert ar zināmu kritiku, jo nav pieejama visa informācija – tāpat arī uzņēmumos tiek veiktas iekšējās izmeklēšanas, kas bieži vien veic līdzīgus darbus kā policija un tiesa – atklāj noziegumu, vainīgo un sauc to pie atbildības(atlaiž no darba vai soda disciplināri), līdz ar to, statistika nebūs pilnīga, jo arī šie iekšēji atrisinātie notikumi netiek ziņoti policijai.
Lai apskatītu to, kā objektiem izdodas nodrošināt savu neaizskaramību ir jāaplūko noziedzīgie nodarījumi konkrētajā rajonā ap objektu un priekš tā mums noderēs Iekšlietu Ministrijas Ģeogrāfiskās Informācijas Sistēma (IEM ĢIS – http://www.ic.iem.gov.lv/gis/index.php)
Šajā rakstā konkrēti nenosauksim objektus(Katrs pats var meklēt Google Maps, ja interesē), bet aplūkosim dažādas apdzīvotas vietas atzīmējot apsargāto teritoriju un noziedzību. Jāpiebilst, ka IEM ĢIS karte neparāda noteiktus NN, tādēļ ne visa informācija būs objektīva, taču kopējo priekšstatu tas sniegs.
NN kas neparādās kartē:
Sāksim ar vietām, kur noziedzības līmenis ir augsts:
Bolderāja – Rīga
Kā redzam – kaut gan teritorijas ir tālu no paša centra, tajās nav neviena reģistrēta noziedzīga nodarījuma.
Šķirotava – Rīga
Jugla – Rīga
Centrs – Jēkabpils
Jēkabpils Cietuma rajonā – Jēkabpils
Arī Jēkabpilī, kas ir pilsēta ar vislielāko noziedzības līmeni uz 10 000 iedzīvotājiem, aina ir līdzīga. Apsargātajās teritorijās noziedzīgo nodarījumu nav(vai to ir maz, vai tiek risināti iekšēji)
Kopumā veidojot šo rakstu un izmantojot IEM ĢIS kartes, jau sākotnēji bija saprotams, ka uzņēmumi neziņo par visiem noziedzīgajiem nodarījumiem, iespējams to pašu iemeslu dēļ, kas tika pausti SKDS pētījumā, tādēļ pilnīgi objektīvus secinājumus nevar izdarīt, taču skaidrs ir tas, ka apsargātajās teritorijās, kuras redzamas IEM ĢIS kartē, attiecīgo noziegumu veidi nav konstatēti vai arī tie ir bijuši salīdzinoši maznozīmīgi un kurus konkrētajos objektos ir izdevies veiksmīgi novērst ar dažādu drošības risinājumu pielietošanu.
Tātad – drošības tēriņiem ir pamats.
