Piekļuves kontroles sistēmas nodrošina personu identificēšanu, to pieeju uzņēmumu un dažādu organizāciju telpām, kontroli pār durvju atvēršanu, darbinieku pārvietošanos, darbinieku ierašanos darba vietā, kā arī aiziešanu, fiksē kavējumus un virsstundas(darba laika uzskaite). Tajā tiek reģistrēti arī dažādi neatļauti mēģinājumi, kā, piemēram, nereģistrētu karšu izmantošana, durvju atvēršana bez kartes, nepareiza PIN koda ievade, tā anulēšana vai tā ievades laika pārsniegšana. Piekļuves kontroles sistēma standartā ietver: kontrolieri, piekļuves nolasītāju, piekļuves atslēgas(kartes, brelokus, PIN kodus u.c.), slēdzējmehānismus(sprūdus), durvju kontaktus, datoru un vadības programmatūru. Taču, pasaulē ir pieejamas arī IP Piekļuves kontroles sistēmas, kas izslēdz paplašinātāju un kontrolieru nepieciešamību – visas darbības notiek tieši vadības darbstacijā un pašos nolasītājos.
Katram sistēmas lietotājam (organizācijas/uzņēmuma darbiniekam) tiek izsniegta piekļuves atslēga(RFID karte, breloks, aproce, PIN kods) vai tiek izmantotas lietotāja biometriskās atslēgas atkarībā no piekļuves kontroles sistēmas nolasītājiem un piekļuves grupas. Šo atslēgu izmanto durvju atvēršanai un tās ieteicams arī kombinēt, lai iegūtu divpakāpju autentifikāciju. Līdz ko atslēga tiek izmantota speciāli tai paredzētajā nolasītājā, tā tiek nolasīta un nosūtīta kontrolierim(IP sistēmas gadījumā – darbstacijai), kas šo atslēgu atpazīst un veic atbildes darbību. Ja tā sakrīt ar kādu no kontrolierī saglabātajām atslēgām, kontrolieris nosūta signālu izpildierīcei – elektromagnētiskai durvju slēdzenei, sprūdam vai turniketam, kas nodrošinās darbinieka piekļuvi caur piekļuves punktu.
Kontrolieri var uzskatīt par piekļuves kontroles sistēmas smadzenēm. Tā ir fiziska iekārta, kas saņem visus signālus no moduļiem, paplašinātājiem, vadības programmatūras, detektoriem un citām tai pieslēgtām ierīcēm, tāpat, tā arī ir centrālā vieta no kurienes tiek dotas komandas darbināt katru sistēmas elementu.
Būtībā moduļi – paplašinātāji ir centrālo smadzeņu darbību pagarinātāji. Tie ļauj paplašināt un decentralizēt centrālo smadzeņu operācijas, taču attīstoties tehnoloģijām, gluži kā kontrolieris, arī moduļi – paplašinātāji sāk zaudēt savu pielietojamību, taču vēljoprojām saglabā dominējošu lomu piekļuves kontroles sistēmās.
Piekļuves nolasītāji atšķirās galvenokārt pēc to piekļuves atslēgām. Pastāv vairāku veidu piekļuves nolasītāji un tos var iedalīt 3 dažādās grupās –
Priekšmeti – RFID kartes, breloki, aproces, viedtālruņi ar NFC u.c.
Zināšanas – PIN kodi, atbloķēšanas shēmas u.c.
Biometrija – Pirkstu nospiedumi, acs radzenes un zīlīšu skeneri, balss atpazīšana u.c.
Šajā rakstā neiedziļināsimies piekļuves nolasītāju tehnoloģijās sīki, bet aprakstīsim vispārēji. (Atsevišķi par tehnoloģijām aprakstīsim turpmākajos rakstos)
Piekļuves nolasītāji, kas izmanto priekšmetus autentifikācijai, darbojas nolasot priekšmeta atmiņā ieslēgto kodu un salīdzinot to ar piekļuves kontroles sistēmā esošo kodu.
Sākot ar daudzdzīvokļu māju kāpņu telpām, līdz pat augsta līmeņa kritiskās infrastruktūras objektiem, PIN kodu slēdzenes tiek izmantotas gan, lai nodrošinātu vienkāršu piekļuvi gan, lai nodrošinātu divpakāpju autentifikāciju. Priekš divpakāpju autentifikācijas – iesakām piekļuves nolasītājus ar iebūvētu priekšmetu atslēgu nolasītāju gan PIN koda tastatūru.
Piekļuves nolasītāji, kas izmanto biometriskos datus, lai nodrošinātu piekļuvi ir visdārgākie, bet arī viņu pielietojamība, loģiski, ir nepieciešama tikai vietās, kur nepieciešams augsts drošības līmenis, kā – serveru telpās, sistēmu vadības mezglos, operatīvās vadības centros, militārās noliktavās u.tml.
VISOS! Tā būtu īsā atbilde. Taču vispopulārākie veidi ir:
Un daudziem citiem uzņēmumiem, pēc izmēra un vajadzības. Jebkurā gadījumā – piekļuves kontrole nav tikai, lai nepieļautu piekļuvi kādām telpām. Tā var pildīt pamatbiznesa efektivizēšanai nepieciešamās funkcijas.
